Par Liepupes kungu mājas celšanas gadu uzskatāms 1751.gads. Arhitektūras šedevra autors ir Rīgas mūrniekmeistars Johans Andreass Haberlands, slavenā Kristofa Hāberlanda tēvs. Kungu mājas īpašnieki ir bijuši pazīstamā fon Meku un mazāk zināmā fon Zengeru dzimta. Liepupes muiža un fon Meku dzimta ir saistīta ar daudzām pasaules slavenām vēsturiskām personām.
Slavenā barona Minhauzena sieva Jakobīne ir baroneses fon Mekas māsa, Nadežda fon Meka – Pētera Čaikovska patronese, Frīdrihs fon Meks – Garlība Merķeļa skolotājs un apgaismības nesējs Vidzemes muižneicībā. Fon Meke dzimta saimniekoja Liepupes muižā līdz 1829.gadam, kad par par pilntiesīgiem muižas īpašniekiem kļuva fon Zengeru dzimta. Šī dzimta Liepupes muižā isaimniekoja gandrīz 100 gadus līdz 1922. gadam, kad īpašumu atsavināja par labu jaunajai Latvijas valstij. Fon Zengeri Liepupes muižu saglabāja ar lielu pietāti pret iepriekšējo īpašnieku idejām. Samērā maz detaļu kungu mājā liecina par izmaiņām, ko diktēja 19.gs. modes lieta muižu apbūvē – historisms.
20.gs. 30-ajos gados kungu mājā ierīkoja laukstrādnieku skolu un veica virkni kosmētisko remontu. 2. pasaules kara laikā Liepupes muiža cieta maz, taču zaudēja izcili skaistos kokus iekoptajā parka teritorijā un kastaņu aleju, kas rotāja ceļu tieši līdz kungu mājai. Pēc kara kungu mājā iekārtoja padomju saimniecības „Liepupe” centru, izvietojot ēkā kantori, klubu, bibliotēku un dažus dzīvokļus. Klubā darbojās vietējais deju kolektīvs, ansamblis, koris un izbraukuma teātris un zālē 2-3 reizes nedēļā rādīja arī kino. Padomju gados Liepupes kungu mājā vismaz 5 reizes dažādu iemeslu dēļ bija izcēlušies ugunsgrēki un tikai laimīgas sagadīšanās dēļ tā nenodega.
Padomju prozaisms nesaudzēja Liepupes muižas interjeru, tika nojauktas un izmestas mēslainē vēl saglabājušās baroka laika krāsnsis, ēka tika pārbūvēta kolhoznieku vajadzībām, jaunu sienu izbūvei tika nokalti skaistie griestu veidojumi.
Vēlāk kungu māja pārgāja Liepupes pagasta īpašumā, un šai baroka laika celtnei vairs nebija pielietojuma. Nesenā pagātnē Liepupes kungu māja ilgu laiku bija nepelnīti pamesta, neizmantota un izdemolēta.
Pēc daudzajiem pamestības gadiem, 2003. gadā, Liepupes muiža tiek iekļauta 100 Eiropas apdraudētāko kultūras un vēstures pieminekļu sarakstā. Taču, muiža ir kā fēnikss, kas drīz vien atkal atmirdzs visā savā krāšņumā.
Šobrīd šīs vietas ir mainījušās līdz nepazīšanai. Liepupes muiža un tās parks ir skaisti sakopti, tiem līdzi ir mainījies arī Liepupes ciems, no dieva pamesta nostūra tas pamazām pārvēršas par jauku, sakoptu ciematu. Liepupe ir kļuvusi par vietu, kuru pazīst Latvijā un pasaulē. Viesi no Latvijas un visas pasaules novērtē komfortu un kvalitāti Liepupes muižā iekārtotājā viesnīcā, restorānā un SPA. Jebkuru viesnīcu vislabāk raksturo viesu vērtējums un Liepupes muižai jau trešo gado pēc kārtas vispasaules viesnīcu rezervēšanas tīkla booking.com viesu sniegtais vērtējums ir nemainīgs – 9,4. Ar tik augstu vērtējumu Latvijā var lepoties vien dažas viesnīcas. Skaistākais šajā stāstā ir tas, ka Liepupes muiža ir īsts Latvijas lepnums, proti, tās īpašnieki ir latvieši.
Šodien atjaunotajā Liepupes muižā ir atdzīvināta tās sākotnējā aura – restaurētas gan līdz mūsdienām saglabājušās barokālās divviru masīvās parādes durvis – vienas no senākajām šādu ēku ārdurvīm Latvijā, gan fasādes apdare, gan senās koka grīdas, gan apgleznotās podiņu krāsnis, gan griestu veidojumi, gan arī vienas no retajām baroka koka kāpnēm Latvijā.
Liepupes muižas saimniece pati ir gan vadījusi restaurācijas un rekonstrukcijas darbus, gan arī veidojusi Liepupes muižas interjeru, par ko arī saņēmusi Valsts vēstures un kultūras pieminekļu inspekcijas gada balvu – atzinību par Liepupes muižā veiktajiem restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem. Saimnieces ieguldītais darbs attaisnojas, viesi to novērtē un uzsver, ka mīlestības klātbūtni jūt muižā ik uz soļa.
Liepupes muiža var lepoties ar krāšņu vēsturi, kas apkopota Kristīnes Zaļumas grāmatā “Liepupes muiža”.
Vieta, kur lauku romantika, vienkāršība un vēsture sastopas ar izsmalcinātību, eleganci un mūsdienu ērtībām – tāda ir Liepupes muiža šodien. Interjerā ir lieliski izdevies savienot vēsturiskās detaļas un mūsdienu komfortu. Var droši apgalvot, ka šādu vietu Latvijā nav daudz.
